Mēneša sākumā mēs izlaidām piezīmi par 30 gadu jubileju pirmās tīmekļa vietnes publicēšana, fakts, kas neapšaubāmi iezīmēja vēsturi un kuru es vienmēr esmu nedaudz saistījis ar Linux, jo gan pirmās tīmekļa vietnes publicēšana, gan pirmais Linux kodola prototips iet roku rokā, jo abas tika izlaistas tajā pašā gadā.
Kopš tā laika 25. gada 1991. augustāpēc piecu mēnešu attīstības, 21 gadu vecs students Linus Torvalds reklāma konferences sarunā comp.os.minix Es strādāju pie darba prototipa no jaunas operētājsistēmas Linux kuriem bija pabeigta bash 1.08 un gcc 1.40 pārnesamība. Šī pirmā publiskā Linux kodola versija tika izlaista 17. septembrī.
Kodols 0.0.1 saspiestā veidā bija 62 KB un tajā bija aptuveni 10 tūkstoši avota koda rindu, kurās, salīdzinot ar mūsdienu Linux kodolu, ir vairāk nekā 28 miljoni koda rindu.
Saskaņā ar pētījumu, ko pēc Eiropas Savienības pasūtījuma 2010. gadā, aptuvenas izmaksas, lai no jauna izstrādātu mūsdienīgam Linux kodolam līdzīgu projektu, būtu bijušas vairāk nekā miljards dolāru (aprēķināts, kad kodolam bija 13 miljoni koda rindu). vēl viens aprēķins - vairāk nekā 3 miljardi.
Nedaudz par Linux
Linux kodols iedvesmoja MINIX operētājsistēma, kas Linusam nepatika ar ierobežoto licenci. Vēlāk, kad Linux kļuva par slavenu projektu, ļaunie viņi mēģināja Linu apsūdzēt koda tiešā kopēšanā dažās MINIX apakšsistēmās.
Uzbrukumu atvairīja MINIX autors, Endrjū Tanenbaums, kurš uzdeva studentam veikt detalizētu Minix koda salīdzinājumu ar pirmajām publiskajām Linux versijām. Pētījuma rezultāti parādīja, ka POSIX un ANSI C prasību dēļ ir tikai četras nenozīmīgas koda bloku atbilstības.
Linus sākotnēji domāju izsaukt kodolu par Freax, no bezmaksas, ķēms un X (Unix). Bet kodols ieguva nosaukumu "Linux" ar vieglu Ari Lemmkes roku, kurš pēc Linusa lūguma ielika kodolu universitātes FTP serverī, nosaucot direktoriju ar failu nevis "freax", kā Torvalds pieprasīja, bet gan "linux".
Jāatzīmē, ka uzņēmējam uzņēmējam Viljamam Della Krosam izdevās iezīmēt Linux preču zīmi un laika gaitā vēlējās iekasēt autoratlīdzību, taču pēc tam viņa pārdomāja un visas tiesības uz preču zīmi nodeva Linusam. Oficiālais Linux kodola talismans Tux pingvīns tika izvēlēts 1996. gada konkursā. Nosaukums Tux apzīmē Torvalds UniX.
Runājot par kodola izaugsmi pēdējo 30 gadu laikā:
- 0.0.1 - 1991. gada septembris, 10 tūkstoši koda rindu
- 1.0.0 - 1994. gada marts, 176 tūkstoši rindu
- 1.2.0 - 1995. gada marts, 311 tūkstoši rindu
- 2.0.0 - 1996. gada jūnijs, 778 tūkstoši rindu
- 2.2.0 - 1999. gada janvāris, 1,8 miljoni rindu
- 2.4.0 - 2001. gada janvāris, 3,4 miljoni rindu
- 2.6.0 - 2003. gada decembris, 5,9 miljoni rindu
- 2.6.28 - 2008. gada decembris, 10,2 miljoni rindu
- 2.6.35 - 2010. gada augusts, 13,4 miljoni rindu
- 3.0 - 2011. gada augusts, 14,6 miljoni rindu
- 3.5 - 2012. gada jūlijs, 15,5 miljoni rindu
- 3.10 - 2013. gada jūlijs, 15,8 miljoni rindu
- 3.16 - 2014. gada augusts, 17,5 miljoni rindu
- 4.1 - 2015. gada jūnijs, 19,5 miljoni rindu
- 4.7 - 2016. gada jūlijs, 21,7 miljoni rindu
- 4.12 - 2017. gada jūlijs, 24,1 miljoni rindu
- 4.18 - 2018. gada augusts, 25,3 miljoni rindu
- 5.2. - 2019. gada jūlijs, 26,55 miljoni rindu
- 5.8 - 2020. gada augusts, 28,4 miljoni rindu
- 5.13 - 2021. gada jūnijs, 29,2 miljoni rindu
Attīstības un ziņu daļā:
- 1991. gada septembris: Linux 0.0.1, pirmā publiskā versija, kas atbalsta tikai i386 centrālo procesoru un sāknēšanu no disketes.
1992. gada janvāris: Linux 0.12, kodu sāka izplatīt saskaņā ar GPLv2 licenci - 1992. gada marts: Linux 0.95, nodrošinot iespēju palaist X Window sistēmu, atbalstu virtuālajai atmiņai un nodalījumu maiņai, kā arī parādījās pirmie SLS un Yggdrasil izplatījumi.
- 1993. gada vasarā, tika dibināti projekti Slackware un Debian.
1994. gada marts: Linux 1.0, pirmā oficiāli stabila versija.
1995. gada marts: Linux 1.2, ievērojams draiveru skaita pieaugums, atbalsts Alpha, MIPS un SPARC platformām, tīkla steku iespēju paplašināšana, pakešu filtra izskats, NFS atbalsts. - 1996. gada jūnijs: Linux 2.0, atbalsts daudzprocesoru sistēmām.
- 1999. gada janvāris: Linux 2.2, palielināta atmiņas pārvaldības sistēmas efektivitāte, papildu atbalsts IPv6, jauna ugunsmūra ieviešana, ieviesta jauna skaņas apakšsistēma
- Febrero de 2001: Linux 2.4, atbalsts 8 procesoru sistēmām un 64 GB RAM, Ext3 failu sistēma, USB, ACPI atbalsts.
- 2003. gada decembris: Linux 2.6, SELinux atbalsts, automātiskie kodola regulēšanas rīki, sysfs, pārveidota atmiņas pārvaldības sistēma.
- 2008. gada septembrī, tika izveidota pirmā Android platformas versija, kuras pamatā bija Linux kodols.
- 2011. gada jūlijā pēc nozaru 10.x 2.6 gadu attīstības tika veikta pāreja uz 3.x numerāciju.
- Jo 2015 Linux 4.0, git objektu skaits krātuvē ir sasniedzis 4 miljonus.
- 2018 aprīlī Es pārvarēju 6 miljonu git-core objektu barjeru.
- 2019. gada janvārī, tika izveidota Linux 5.0 kodola filiāle.
- Publicēts 2020. gada augustā, kodols 5.8 bija lielākais visu kodolu izmaiņu skaita ziņā projekta laikā.
- Jo 2021 kods draiveru izstrādei Rust valodā tika pievienots nākamajai Linux kodola filiālei.